Ūdens ienests un ienesta malka,
Un tagad var pasapņot,
Par romāniem, lietām smalkām,
Par to, ko nav piedzīvot dots.
Par ballēm, par drānām spožām,
Lepniem auto un cerībām tām,
Kas aizvējo, aizvējo, aizvējo, aizvējo neatstājot nekā.
Es neesmu Džeina Fonda,
Mans mīļais Alen Delon,
Nav Parīze, Roma, Londona,
Manas mājas ir māla klons.
Tur ziemā, kur iekurtas krāsnis,
Ēnu teātri spēlē.
Es neesmu Džeina Fonda,
Mans mīļais Alen Delon.

Sivēns aizgaldā, vistas un pīles,
Un bulli drīz kausim nost,
Ak, dejas un lielā mīla,
Kur viss, ko nav piedzīvotot dots,
Ak, balles un zīda kleitas,
Meitiņ, turies un uzdziedi tā,
Viss aizvējo, aizvējo, aizvējo, aizvējo neatstājot nekā

Es neesmu Džeina Fonda,
Mans mīļais Alen Delon,
Nav Parīze, Roma, Londona,
Manas mājas ir māla klons.
Tur ziemā, kur iekurtas krāsnis,
Ēnu teātri spēlē.
Es neesmu Džeina Fonda,
Mans mīļais Alen Delon.